Leģionāriem, kas II Pasaules kara beigās atradās Zedelgemas kara gūstekņu nometnē, veltītajai piemiņas zīmei “Piemineklis Brīvība” jau ir saziedota teju puse no celtniecībai nepieciešamajiem 50 000 eiro. Piemiņas zīmi Zedelgemā, Beļģijā atkās 2018. gada rudenī.
Piemineklis atgādinās par latviešu un arī pārējo Baltijas valstu leģionāriem, kuri 1945/1946. gadā tika turēti britu izveidotajā kara gūstekņu nometnē. Spītējot kara beigu laika notikumiem, Latvijas vīri nezaudēja ticību savas valsts brīvībai un Latvijas valsts dibināšanas 27. gadadienu sagaidīja pie nometnē pašu izgatavota sešus metrus augsta Brīvības pieminekļa atveidojuma.
2017. gadā Latvijas Okupācijas muzejs un Zedelgemas pašvaldība vienojās uzcelt pieminekli un tā izmaksas – 100 000 eiro – dalīt uz pusēm. Kopš pērnā gada rudens Latvijas Okupācijas muzejs vāc ziedojumus piemineklim. 2018. gada janvārī Latvijas Okupācijas muzejam jau bija saziedoti 20 458 eiro. Līdz šim ziedojušas privātpersonas, Daugavas Vanagu organizācijas Austrālijā, ASV un Kanādā un Latviešu biedrība Sidnejā (Austrālijā).
Piemineklis Brīvībai tiks veidots kā Latvijas Stāvstrops. Pieminekļa autors tēlnieks Kristaps Gulbis darbā ir iedzīvinājis līdzību starp bišu stropu un tautu. “Zedelgemas nometnē bija ap 12 000 latviešu karavīru. To skaits ir līdzvērtīgs bišu skaitam stropā. Mana ideja ir piemineklī apvienot kopīgās eiropeiskās vispārcilvēciskās vērtības un visiem eiropiešiem saprotamu simbolu valodu ar tikai Latvijai īpašo un vizuāli raksturīgo. Latvijas bišu saime Flandrijas zemē. Bišu saime ir tauta. Strops ir viņu valsts. Bites ir miermīlīgas- tās nevienam neuzbrūk. Tās aizstāv, cīnās un mirst par savu stropu, saimi, brīvību”, pieminekļa ieceres prezentācijā sacīja mākslinieks 2017. gada septembrī.
Tagad K.Gulbis pastāstīja, ka janvāra beigās Tallinā pieminekļa galveno detaļu – Stāvstropu sāka atliet bronzā. Bites savukārt gatavo Rīgā. Pašreiz pieminekļa sagatavošanas darbi noritot pēc plāna.